Latvija un 16.marts.
Latvija un 16. marts, kāpēc mums tas ir svarīgi!
Vairumā vēstures mācību grāmatās (pamatskolai un vidusskolai) konsekventi tiek apieta šī cittautiešiem nīstamā tēma.
Sāksim ar jautājumu KĀPĒC?
Sen atpakaļ, 1944.g. 16. martā pie Krievijas upes krastiem sākās pirmā kauja, kuru kopā izcīnīja latviešu divas leģionāru divīzijas.
Tieši šī iemesla dēļ 16. marts tika izraudzīts par leģiona gadadienu.
Leģionāri izcīnīja uzvaru, taču kara gaitā tas neko būtiski nemainīja, toties deva sparu latviešiem cīnīties pret “sarkano mēri” un īstenu Latvijas brīvību.
No atceres dienas tā ir kļuvusi par protesta un provokāciju dienu, radot iespēju nonākt sabiedrības uzmanības centrā radikālākajiem politiskajiem spēkiem.
Saprast var abas puses – bijušie leģionāri vēlas atcerēties savus cīņu biedrus, nacionālistiski noskaņotie jaunieši izteikt savu atbalstu, bet kreisi noskaņotie spēki ir nobažījušies par tālāku nacionālismu.
Leģionāri vislabprātāk mierīgi un klusi noliktu ziedus pie Brīvības pieminekļa, kā tas tika darīts deviņdesmitajos gados, bet nu vairs tas nav iespējams krievu nacionālistu un pret valstisku lozungu atbalstītāju dēļ.
Vai pareizi dara valdība noliedzot viņasprāt neērtus vēstures līkločus? Atbrīvojot ministru - patriotu? Lokoties krievu varas atbalstītāju priekšā un pilnīgi vienaldzīgi izturoties pret pamatnāciju… latviešiem
KAUNS LATVIJAS VALDĪBAI !
Pat tiesa akceptē šo neērtumu un atļauj krieviem izkliegt apvainojumus leģionāriem ar skaņas pastiprinošam iekārtam. Kur mēs dzīvojam Latvijā vai Krievijas guberņā?
Lielam skaitam latviešu, ko vācieši ar varu vai solījumiem iesaistīja savos bruņotajos spēkos, bija pielikts klāt SS brīvprātīgo apzīmējums, par spīti tam, ka no starptautisko tiesību viedokļa okupētās zemēs uzvarētājs nedrīkst nodarboties ar mobilizāciju.
Leģionāri patiesībā bija Hitlera režīma upuri… UN PATREIZ , POLITISKO VAJADZĪBU UPURI.
Video no 2008.gada 16.marta, kas būs šogad ?
Drīzak jau šādi….
Latvija un 16.marts ir mūsu pašcieņas apliecinājuma datums!
Neesi slinks...padalies ar draugiem :
Ja ir interese par rakstiem ... spied uz RSS Ikonas, ievadi savu e-mail un viss notiksies... (saņemsi savā e-pastā jaunākos rakstus par baltu velti, tas taču ir jauki ! ) > > > > >
spied uz RSS ikonu, ievadi savu e-mail un saņem jaunumus
Par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā
1998.gadā pasaules masu informācijas līdzekļos, ārvalstu valdībām, kā arī starptautiskām organizācijām tiek sniegtas aplamas ziņas, ka latviešu leģionāri, kas Otrajā pasaules karā Vācijas bruņoto spēku sastāvā cīnījās pret PSRS, ir bijuši hitleriskā režīma atbalstītāji.
Vēsturiskās patiesības un latviešu karavīru labās piemiņas sargāšanas nolūkā paziņojam:
20.gadsimta trīsdesmitajos gados Eiropā izveidojās divas lielas totalitāras teroristiskas valstis. Šo valstu agresīvo mērķu realizēšana sākās ar tā saucamā Molotova-Ribentropa pakta noslēgšanu, kura rezultātā tika likvidēta Latvijas Republikas valstiskā neatkarība un to pārmaiņus okupēja kā PSRS, tā Vācija.
Okupācijas režīmi pieļāva daudzkārtējus starptautisko tiesību normu un cilvēktiesību pārkāpumus un pat kara noziegumus pret Latvijas tautu.
Abas okupācijas varas pārkāpa 1907.gada IV Hāgas konvenciju par sauszemes kara likumiem un paražām, kas aizliedz valsts iedzīvotāju mobilizāciju okupētājvalsts armijā vai iesaistīšanu pusmilitāros darbos (konvencijas 52.pants). Abas okupācijas varas iesauca okupētās Latvijas pilsoņus savos bruņotajos spēkos un iesaistīja dažādos pusmilitārajos formējumos. Par izvairīšanos draudēja ieslodzīšana koncentrācijas nometnēs vai nāves sods. Rezultātā Latvijas pilsoņiem nācās Otrā pasaules kara laikā karot citam pret citu.
Piespiedu atrašanās PSRS bruņoto spēku rindās netiek uzskatīta par Staļina asiņainā režīma atbalstīšanu, turpretī piespiedu atrašanos to latviešu leģionāru rindās, kuri karoja Vācijas bruņoto spēku sastāvā, šobrīd zināmi politiskie demagogi traktē kā Vācijas fašistiskā režīma atbalstīšanu, lai gan latviešu leģiona iekļaušana Waffen SS sastāvā nekādā ziņā nebija atkarīga no Latvijas pilsoņiem.
Latviešu leģionā tiešām zināma daļa Latvijas pilsoņu iestājās brīvprātīgi, bet tas notika tāpēc, ka PSRS 1940.-1941.gadā realizēja Latvijā genocīdu. Simtiem cilvēku tika nošauti bez tiesas sprieduma, desmitiem tūkstošu tika deportēti uz PSRS attāliem apgabaliem. Arī Vācija šajā laikā pieļāva kara noziegumus un genocīdu Latvijā, tomēr tie Latvijas pilsoņus skāra daudzkārt mazākos apjomos. Tāpēc zināma daļa Latvijas pilsoņu uzskatīja, ka, iestājoties leģionā, viņi aizsargā sevi un savas ģimenes pret jaunām PSRS masveida represijām, kas vēlāk tiešām arī sekoja.
Leģionā iesaukto un brīvprātīgi iestājušos karavīru mērķis bija nosargāt Latviju no staļiniskā režīma atjaunošanas. Viņi nekad nav piedalījušies hitleriešu soda akcijās pret mierīgajiem iedzīvotājiem. Latviešu leģions līdzīgi Somijas armijai karoja nevis pret antihitlerisko koalīciju, bet gan tikai pret vienu tās dalībvalsti - PSRS, kas attiecībā pret Somiju un Latviju bija agresors. Kad Vācijas bruņoto spēku virspavēlniecība mēģināja sūtīt leģionārus kaujās pret ASV, Lielbritānijas un Francijas bruņotajiem spēkiem, visi leģiona virsnieki un karavīri no tā kategoriski atteicās. Tāpēc Rietumu sabiedrotās valstis - ASV, Lielbritānija un Francija jau 1946.gadā noskaidroja latviešu un igauņu leģiona jautājumu un piešķīra leģionāriem politisko bēgļu statusu. ASV pārstāvniecība 1950.gadā atkārtoti deklarēja: “Baltijas Waffen SS vienības (Baltijas leģioni) pēc sava mērķa, ideoloģijas, darbības un karavīru kvalifikācijas uzskatāmas par īpašām, no vācu SS atšķirīgām vienībām.”
Latvijas kā okupētas valsts tiesības pret okupētājvalstu pieļautajiem starptautisko tiesību normu pārkāpumiem tās teritorijā nodrošina minētā Hāgas konvencija, kas nosaka: “Karojošai pusei, kas pārkāpusi šos noteikumus, ir jāmaksā kompensācija.”
Tāpēc Latvijas valdības pienākums ir:
1) prasīt no okupētājvalstīm un to tiesību pārņēmējām valstīm, lai tās saskaņā ar starptautisko tiesību normām samaksātu Latvijas pilsoņiem, to ģimenes locekļiem un mantiniekiem kompensācijas par zaudējumiem, kas viņiem radušies sakarā ar prettiesisku mobilizāciju okupētājvalstu armijās;
2) rūpēties par latviešu karavīru goda un cieņas aizskārumu novēršanu Latvijā un ārzemēs.
Saeimas priekšsēdētājs A.Čepānis
29.10.1998.